Meditāciju šķēršli

Meditāciju šķēršļi.

„Meditācijas un Mantras“ 246 lpp.

Šķēršļi : ķermeņa, garīgi, augstākie

Fiziskie šķēršļi:

a) Bezmērķa apkārtbraukāšana vai nespēja kaut vai vienu nedēļu palikt vienā vietā.

b) Garīgās prakses pārtraukšana un nepieturēšanās pie regularitātes ikdienas rutīnas garīgajā praksē

c) Ķermeņa slimības, kuras rodas no negulēšanas, atrašānās starp daudziem cilvēkiem, neveselīgu un nesatvisku ēdienu ēšanas, sasprindzināta garīga darba un ikdienas vingrinājumu neievērošanas. Ir jāpārdomā, ka ķermenis ir instruments, lai sasniegtu dievišķo pilnību. Ja nav labas veselības, nevar nopietni nodarboties ar jogas praksēm un meditēt.

d) Pa daudz runāšanas un jo sevišķi tikt iesaistītam nevajadzīgās kontraversās diskusijās. Klusums ļauj mums ieskatīties savā būtībā. Atziņu „iekšējā grāmata“ ļaus uzplaukt intuitīvajam viedumam.

e) Nepiemērota vide un negatīvi cilvēki apkārt dara garu apjukušu. Gara realizēšanās izmantojot ārejos stimulus un maņu apmierināšana virza garu vairāk uz ārpusi. Rodas iespaids, ka ārējā pasaule ir vienīgā patiesība, tā vietā lai darītu iespējamu saredzēt to patiesību, kas ir visām formām un vārdiem pamatā.

f) Kļūdu meklēšana, kas rada negatīvismu un nesekmē iekšējo attīrīšanos. Daudz laika tiek nosists vienkārši tāpat. Laiks ir ļoti vērtīgs; apskaidro tavu personīgo garīgo fabriku, tad tu atradīsi lielu mieru arī ārpuses jezgā.

g) Pieradums būt situācijā „man vienmēr ir taisnība“ traucē attīstībai kā arī koncentrēšānās spējām. Nepārtraukta runāšana par sevi noved pie nepareiziem apgalvojumiem un citiem negatīviem ieradumiem.

h) Garīgā skolotāja trūkums. Zini, ka garīgais ceļš ir ērķšķains un stāvs. Tas ir burtiski noklāts katrā pakāpienā ar grūtībām. Vadība caur Guru, kurš jau šo ceļu ir izgājis, ir nenovērtējama.

Garīgie šķēršļi:

a) Dusmas un tā visas izpausmes kā garastāvokļa maiņas, niknums vai arī sakaitinātība. Dusmīgam būt nozīmē pazaudēt garīgo un ķermeņa kontroli, un tas atstāj iespaidu uz meditāciju. Dusmas atkārtojoties kļūst ar katru reizi stiprākas. Dari labus darbus, lai tām stātos pretī.
b) Depresija ir nākošais sķēršļis. Tā rodas iesācējiem kā daudzu lietu rezultāts – ieskaitot iepriekšējās pieķeršanās; astrālo būtņu, sliktas sabiedrības ietekmi, apmākošās dienas utt. Tam visam var stāties pretī ar ātru pastaigu, skrējienu svaigā gaisā, garīgo dziesmu dziedāšanu, skaļu OM skandēšanu vai arī pastaigām gar jūru vai upi.
c) Šaubas ir liels šķērslis lai pašrealizētos. Tas aizšķērso garīgo attīstību. Tīri savu sirdi ar intensīvu Japu vai meditāciju. Dari to regulāri. Lielais skolotājs, iekšējais tavs vadītājs ir vienmēr ar tevi. Ja tu caur viņu sevi izteiksi, noņems viņš visus tavus šķēršļus.
d) Sliktas domas, kuras ceļas no iepriekšējām samsakarām, mokoši nāks atpakaļ. Atkal mums vajag nepārtraukti domāt par labo, un koncentrējoties uz Dievu visu atvest atpakaļ zem kontroles. Pozitīvais vienmēr uzvar pār negatīvo, tas ir dabas likums. Drošsirdība pārvar bailes, mīlestība pārvar naidu.
e) Bailes ir nākošais sķērslis uz garīgā ceļa. Bailes ir gara izdomājums, kas neeksistē. Tās ieņem konkrētas formas un moka censoni dažādos veidos.
f) Kārība ir varens meditācijas šķērslis: Tā ir nepiesātināma un pieņem dažādas smalkas formas. Cilvēks, kurš ir izsalcis pēc slavas un varas, vai tas ir jogs vai ne, tiks atturēts no garīgās attīstības. Piemēram nodibināt lielus ašramus, vai arī tūkstošiem skolnieku vēlēties – arī ir viena no kārības formām. Vajag nepārtraukti pārbaudīt savas rīcības motīvus.
g) Naids nākošais skolnieka ienaidnieks: tas ir dziļi iesakņojies ienaidnieks. Tā var būt citas reliģijas, etniskās grupas vai tautas nosodīšana. Kali jogā tas parādas jo sevišķi nospiedoši. Kalpošana bez nosacījuma ar meditāciju palīdz pret to.

Augstākie šķēršļi:

a) Godkāre un vēlmes. Ir jāpiedomā, ka bauda rada sāpes, ka viss ir pārejošs. Attīsti bezkaislību un vienaldzību pret maņu baudām. Nepieķeries vēlmēm.
b) Morālā un garīgā augstprātība. Tas nav nekas neparasts iesācējiem, kuri ir patiesi lepni par saviem askēzes vingrinājumiem un meditāciju pieredzi. Pilnīgi lieki ir teikt, ka jābūt saprotošam, ka tu esi tikai ūdens piliens nebeidzamajā Dieva okeānā, un ir grūti šādi rast attaisnojumu lepnībai un ego
c) Reliģiskā lišķība. Daži aspiranti, kuri tiko uzsākuši garīgo ceļu un ir iemācījušies pāris psihiskus spēka vingrinājumus vai arī tos saņēmuši kā dāvanu, sāk sevi iztēloties par viedajiem. Apdomā, ka ceļš ir garš un saspringts un ka vislielākā dāvana ir pazemība.
d) Slava un gods. Tā atkal ir ego manifestācija. Tas ir acīm redzams šķērslis, lai sasniegtu dievišķo pilnību. Aspirantam ir nepārtraukti jāaiziet no ārejās pasaules sevī, vai arī pazemība, kura tikko tika pieminēta, jāattīsta līdz tai pakāpei, kad visi radījumi ir apzināti jāuztver kā dievišķā izpausme. Visās ārējās redzamajās izpausmēs ir jābūt ikdienišķam cilvēkam. Pirms sākt skolniekus pulcināt un ašramus dibināt, jāattīra sevi.
e) Parādības. Tās ir dīvainas, reizēm šausminošas formas, kuras aspirants var sastapt meditācijā. Tās nāk, lai pārbaudītu tavu drosmi un spēku. Domā par to, ka pozitīvais vienmēr uzvar negatīvo, drosme sadedzina bailes utm.
f) Vīzijas. Ja iesācējs sper pirmos attīstības soļus, nāk vīzijas, kas nonāk pie viņa caur augstākām būtnēm no citiem astrāliem līmeņiem. Tas var būt kā šķērslis, ja skolnieks uz to fiksē savu uzmanību. Vīzijas iet un nāk kā jebkura domforma, nepaliec pie tām. Domā par to, ka tavs mērķis ir tas, kas stāv ārpus vīzijām un formām, tu meklē augstāko saprātu, un viss pārejais ir mazāks un nav patiesība attiecībā pret to. Pacelies pāri vīzijām, ej tālāk.
g) Siddhis. Jogi iegūst spējas, ja tie attīstās tālāk uz garīgā ceļa. Bet vēlreiz brīdinu, tie var būt šķēršļi. Daži aspiranti vēlas iegūt šādas spējas un šie motīvi rada pieķeršanos iegūtajām spējām (tā ir sava veida garīgā kārība). Izvairies no šādiem spēkiem, jo tas var būt akmens, uz kura tu paklupsi. Atceries, ka visas atkarības ir šķēršļi.
h) Kašaja. Tas ir smalkās pasaules baudu iespaids uz garu, kura sēkla izdevīgā brīdī uzdīgst, lai novirzītu garu no mērķa. Tas ir šķērslis, kad tu kavējies atmiņās par piedzīvoto garīgās pasaulēs un tas ir līdzeklis, lai garu burtiski iekrāsotu šo pasauļu domu formās. Domā par Dievu un par savas dievišķās būtības sasniegšanu - tā pārvarēsi šo šķērsli.
i) Rasawada. Tā ir svētlaime, kura nāk no zemākām Samadhi Savikalpa stāvokļiem. Censonis, kas to laimi ir piedzīvojis, tic, ka ir sasniedzis galamērķi. Viņš nedrīkst tur uzkavēties, taču jāsalīdzina šī pieredze ar citu svēto pieredzi, kuru ir sasnieguši dievišķo apziņu. Censonis nedrīskt šeit iestrēgt, bet gan tālāk attīstīties.
j) Tooshim Avastha. Tas ir stāvoklis, kurā gars paliek mierīgs. Censonis to var maldīgi uzskatīt par Samadhi. Šinī gadījumā, tas ir neitrāls stāvoklis un to vajag pašam pārbaudīt un caur intensīvu meditāciju pārvarēt.
k) Stabdha Avastha. Šis stāvoklis ir līdzīgs bezsamaņai, kurš rodas no bailēm vai izbrīna. Gars ir letarģisks un nav gatavs aktīvai meditācijai.
l) Avyaktam. Ta ir tukšums. Šeit tu jūties ļoti vientuļš. Šo tukšumu pašam ir jāpārvar un jārod drosme sevī pašā.

Jūti visur und viemēr to iekšējo, visu caurstrāvojošo, pašreizējo esamību. Īsteno pats sevi. Lai prieks, labestība, miers, spožums ir vienmēr ar tevi.